Paulinas Borsookas "Cyberselfish" atgriežas, kritizējot Silīcija ielejas tehnolibertāro kultūru

Attēls: TechCrunch · Avots

Paulinas Borsookas 2000. gada grāmata "Cyberselfish" atkal parādās, lai kritizētu Silīcija ielejas noturīgo tehnolibertāro kultūru, izceļot tās pretrunīgo attieksmi pret regulējumu un kultūras plaisas, raugoties uz tehnoloģiju nozares mainīgajiem izaicinājumiem, tostarp mākslīgā intelekta uzplaukumu.

Sākotnēji publicēta 2000. gadā, Paulinas Borsookas grāmata "Cyberselfish" piedāvā agrīnu kritisku skatījumu uz tehnolibertāro ietekmi, kas iekļuvusi Silīcija ielejas kultūrā. Pēc gadiem ilgas pieejamības trūkuma grāmatu atkārtoti izdevusi izdevniecība Tin House ar jaunu ievadrakstu, iegūstot jaunatklātu uzmanību sakarā ar mūsdienu tehnoloģiju nozares attīstību, kas atmirdz Borsookas agrāk izcelto bažu atbalsīs.

Borsookas darbs izriet no viņas pieredzes Bay Area tehnoloģiju aprindās 1980. un 1990. gados, kur viņa pamanīja plašu nostāju pret regulēšanu no dažiem tehnoloģiju līderiem. Viņa raksturo šo pasaules skatījumu kā „ticību grozu“, it īpaši „vardarbīgi pret regulēšanu“, neskatoties uz nozīmi, ko nozarei sniedz valdības finansējums un infrastruktūra.

Viņas analīze atšķir Silīcija ielejas subkultūras, identificējot "Ravers", kas pieņem pretkultūras vērtības un eksperimentus, un "Gilders", nosaukumā pēc konservatīvā domātāja Džordža Gildēra, kas pārstāv sociāli konservatīvākus tehnolibertāņus. Borsooka uzsver, ka Silīcija ielejas vadības klase ir kultūriski daudzveidīga, lai gan tehnolibertārā ētika bieži dominē diskusijās par nozares brīvību un valdības skepsi.

Skatot Silīcija ielejas attīstību, Borsooka norāda 1995. gada Netscape IPO kā pagrieziena punktu, kas noveda pie finansēs balstītas attieksmes, koncentrējoties uz strauju izaugsmi un izeju no tirgus, īpašībām, kas turpinās arī šodien tādos uzņēmumos kā Airbnb un Uber. Viņa apgalvo, ka šo uzņēmumu pretošanās regulējumam un sabiedriskajai atbildībai ir tieši tās pašas kultūras tendences, ko viņa identificēja pirms vairākiem desmitiem gadu.

Saskaroties ar mākslīgā intelekta jautājumiem, Borsooka ir kritiska, raksturojot esošo AI nozari kā "lielu Ponzi shēmu", ko virza nepārbaudīti ģēnija un inovāciju apgalvojumi bez pienācīgas regulācijas. Viņa to salīdzina ar agrākām, radošākām un kultūras ziņā iesaistītām tehnoloģiju nozares fāzēm.

Grāmatas atjaunotā popularitāte atspoguļo pieaugošu interesi izprast Silīcija ielejas kultūras pamatprincipus un tehnoloģiju nozares virzību. Borsooka min sociālo mediju atzinību un akadēmiskas intereses pieaugumu, kas noveda pie jaunas izdevuma versijas. Lai saglabātu sākotnējo kontekstu, teksts nav mainīts, taču jaunie ievadraksti apliecina tā ilgstošo nozīmi.

Borsooka izsaka bažas par jauniem tehnoloģiju jomas pārstāvjiem, kuri ir neapmierināti ar dominējošo kultūru un nezin, kā īstenot pārmaiņas, atzīmējot grūtības īstenot tehnoloģiju projektus ārpus AI vai militārās nozares, ņemot vērā koncentrētās investīcijas un ierobežotu valdības atbalstu. Viņa saglabā piesardzīgu cerību, ka, neskatoties uz nozares pašreizējām tendencēm, var parādīties mazākas iniciatīvas un alternatīvi tehnoloģiski risinājumi.

Kopumā "Cyberselfish" kalpo kā kultūras kritika un vēsturisks dokuments, izceļot pastāvīgās spriedzes starp libertāriešiem ideāliem un tehnoloģiskā progresā un sociālajā atbildībā Silīcija ielejas mainīgajā ainavā.