Mākslīgā intelekta aģenti izgudro spēles un mācās spēlējot virtuālā salā

Attēls: TechCrunch · Avots

MIT pētnieki atstāja mākslīgā intelekta aģentus virtuālā salā pašu ziņā, kur viņi spontāni radīja spēles un apguva prasmes, uzlabojot sniegumu vēlākos uzdevumos.

Inovatīvā eksperimentā MIT pētnieki izpētīja, kā mākslīgā intelekta aģenti uzvedas, kad tiem tiek dota brīvība bagātīgā simulētā vidē bez izteikta mērķa. Viņi izvietoja 13 mākslīgā intelekta aģentus ar nosaukumu Eko, katru darbināja Claude Opus 4.7, uz virtuālas tuksneša salas uz 30 stundām. Mērķis bija novērot, vai aģenti rādīs kādu izpētes vai rotaļīgas uzvedības formu, atstāti paši sev.

Pētījums, kas detalizēti aprakstīts rakstā arXiv, parādīja, ka mākslīgā intelekta aģenti patiešām sāka izgudrot spēles, demonstrējot uzvedību, kas ir līdzīga cilvēku spēlei. Piemēram, viens aģents ambiciozi mēģināja iekarot salas augstāko klints smaile, sākotnēji neizdodas, taču pēc tam izstrādāja rezerves plānu, kas ietvēra klints pārvietošanu uz kaimiņu virsotni un bloku uzkrāšanu, lai izpildītu lekšanu. Aģents izpauda savus sasniegumus ekrāna tekstuālos paziņojumos, piemēram, paziņojot „I’M ON THE SPIRE“, kad tam izdevās.

Papildus kāpšanas izaicinājumiem aģenti radoši darbojās ar zelta gredzenu. Pēc nejaušas tā pazaudēšanas okeānā, viens aģents uzcēla sirds formas akmens memoriālu pazudušajam gredzenam. Kad gredzens parādījās atkārtoti, to pārveidoja par basketbola grozu un mērķi. Saskaroties ar ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu nēsāt gredzenu, aģents inovatīvi izmantoja spēles mehāniku, lecot no klints, lai atdzimtu netālu no gredzena un „nēsātu“ to, demonstrējot problēmu risināšanu, kas pārsniedza programmētāju cerības.

Šīs rotaļīgās aktivitātes nebija tikai izklaide; tās noveda pie īstas prasmju apguves. Seši aģenti atklāja, ka bloka atlaišana lēciena vidū ļāvusi veikt garākus metienus — tas bija nejaušs, bet lietderīgs fizikas mijiedarbības efekts. Šāda izpēte ļāva aģentiem iegūt „pasaules zināšanas, kādu to to veidotāji nepārvaldīja,“ pēc pētnieku teiktā.

Eksperimenta dizains veicināja šādu uzvedību, aprīkojot aģentus ar „galveno uzaicinājumu“ jeb „dvēseles“ failu, kas raksturoja tos kā „dabiski ziņkārīgus“, veicinot autonomu izpēti, nevis mērķtiecīgu optimizāciju.

Kaut arī atziņas liecina, ka mākslīgā intelekta aģentiem var būt noderīgas nestructurētas rotaļīgas pieredzes prasmju attīstībā, daži eksperti aicina uz piesardzību. Kognitīvais zinātnieks Jiūnisa Jiū no Kalifornijas Universitātes Bērklijā norādīja, ka nepieciešami vairāk pierādījumu, lai noteiktu, vai šie aģenti patiešām izrāda kognitīvu spēli vai tikai atdarina uzvedību bez patiesas izpratnes.

Pētnieki iesaka, ka šī pieeja var papildināt tradicionālo apmācību: dažu AI spēju apguve ir efektīvāka caur tiešu uzdevumu veikšanu, bet citas var attīstīties organiski vidē, kas ļauj brīvu izpēti, līdzīgi kā cilvēka bērnībā.

Šis eksperiments ilustrē jaunu horizontu AI attīstībā, integrējot ziņkārību un spēli, potenciāli atverot ceļu adaptīvākiem un autonomākiem sistēmām robotikā un citur.