PVO uzsver nenoteiktību saistībā ar Krievijas laboratorijas darbinieces nāvi

Attēls: Ars Technica · Avots

PVO ziņojums izceļ, ka nav apstiprināta Krievijas laboratorijas darbinieces nāves cēlonis, kas saglabā nenoteiktību riska novērtējumā un sabiedrības veselības pasākumu efektivitātē.

2026. gada oktobra sākumā Krievijas infekcijas slimību pētniece no Irkutskas Pretmārēža pētniecības institūta nomira neskaidros apstākļos, izraisot globālu veselības uzmanību. Pasaules Veselības organizācija (PVO) nesen izdeva ziņojumu, kurā uzsvērts, ka nāves cēlonis joprojām nav apstiprināts, tādējādi ierobežojot iespēju novērtēt potenciālos riskus vai sabiedrības veselības atbildes atbilstību Krievijā.

Sākotnējie mediju ziņojumi liecināja, ka laboratorijas darbiniece, iespējams 28 gadus vecā Darja Šipilova, 29. septembrī saslimusi, iespējams, laboratorijas negadījuma dēļ, piemēram, sadauzot testu trauku. Agrīnās spekulācijas liecināja, ka viņa varētu būt inficējusies ar mēri; tomēr oficiālās Krievijas iestādes to noliegušas.

Irkutskas Rospotrebnadzora (RPN) nodaļa izveidoja specializētu sanitāri-epidemioloģisko komisiju un ieviesa profilaktiskus epidemioloģiskos pasākumus, tostarp plašu saskarsmes personu izsekošanu un testēšanu, kas visi bija negatīvi attiecībā uz augsta riska patogēniem. Krievijas Starptautiskās veselības regulējuma Nacionālais fokusa punkts vēlāk apstiprināja, ka darbiniece mirusi no smagas pneimonijas ar simptomiem, kas atbilst akūtai elpceļu vīrusu infekcijai, bet nekādi pierādījumi nepamato mēri vai citus uzraudzītos augsta riska patogēnus.

Iestādes veica aptuveni 5500 laboratorijas testu kontaktiem, pārbaudot tādus patogēnus kā gripa, SARS-CoV-2, rinovīruss, baktēriju infekcijas kā mēris un streptokoki, kā arī citas oportunistiskas infekcijas. Kontaktpersonu vidū tika konstatētas dažas vieglas infekcijas, tomēr neviena no tām nebija saistīta ar laboratorijas darbinieces nāvē beigušos slimību.

Mirušā darbiniece saņēmusi vakcināciju pret mēri darba riska dēļ, tai nebija nesenas ārvalstu ceļojumu vēstures ārpus reģiona, un laboratorijā nebija ziņots par biosdrošības vai bioaizsardzības incidentiem. Kontaktpersonu uzraudzība tika veikta septiņas dienas un noslēdzās bez pārneses konstatēšanas.

Ņemot vērā apstiprinātas etioloģijas diagnozes trūkumu, PVO norāda, ka tā nevar patstāvīgi apstiprināt, vai Krievijas monitoringa periodi vai iejaukšanās pietiekami mazinājuši potenciālo izplatību. Aģentūra atstāj atvērtu iespēju laboratorijas saistītai ekspozīcijai, taču norāda, ka pašlaik nav pierādījumu nepārtrauktai transmisijai.

Šis gadījums ilustrē izaicinājumus, ar kuriem saskaras, kad svarīga informācija ir ierobežota, un uzsver pārredzamības un rūpīgas izmeklēšanas nozīmi infekcijas slimību gadījumos, kas saistīti ar laboratorijas personālu. PVO turpina meklēt papildu informāciju no Krievijas iestādēm, lai precizētu situāciju un labāk izprastu iespējamos sabiedrības veselības aspektus.