Droni nogremd kuģus netā NATO ūdeņu tuvumā pie Melnās jūras eskalējošajos uzbrukumos

Attēls: Ars Technica · Avots

Droni nogremdēja divus kravas kuģus un bojāja trešo NATO ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās Melnajā jūrā, upurējot jūrniekus un izraisot starptautisku nosodījumu Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā.

2026. gada oktobra sākumā kravas kuģi divi kuģi tika nogremdēti, trešais nodzēsts dronu uzbrukumos NATO dalībvalstu Bulgārijas un Rumānijas ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās (EEZ) Melnajā jūrā. Šie uzbrukumi iezīmē būtisku bezpilota jūras un gaisa dronu izmantošanas eskalāciju notiekošajās bruņotajās sadursmēs, saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

6. oktobrī Togo karoga kravas kuģis Alfa Watan nogrima aptuveni 80 jūdzes no Bulgārijas krasta, kamēr netālu tika uzbrukts un aizdedzināts Palaū karoga kravas kuģis Able. Bulgārijas varas iestādes ziņoja, ka Able 18 apkalpes locekļi tika evakuēti ar prāmi, diviem jūrniekiem guvušas smagas traumas. Alfa Watana apkalpes liktenis nav zināms. Pirms tam, Rumānijas EEZ tika trāpīts Turcijas īpašumā esošais kravas kuģis Royad Mammadov, kurš aizdegās un nogrima, izraisot divu apkalpes locekļu nāvi, kamēr viens joprojām tiek meklēts pēc glābšanas darbībām.

Bulgārijas premjerministrs Rumen Radevs nosodīja uzbrukumus kā "nepieņemamus" starptautiskās un jūras tiesību pārkāpumus. Eiropas Savienības prezidente Urzula fon der Leiena izteica bažas par "arvien satraucošākajiem" dronu uzbrukumiem, taču norādīja, ka izmeklēšana turpinās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kopīgā izmeklēšanā ar Bulgārijas jūras spēkiem tika identificēts, ka uzbrukumi bija Krievijas kombinētas dronu operācijas gan jūrā, gan gaisā, uzsverot, ka Ukraina šajos ūdeņos neveic militāras darbības.

Šie incidenti ir daļa no plašākas jūras konflikta parādības Melnajā jūrā Krievijas un Ukrainas kara laikā. Lai gan Ukrainai nav tradicionālas jūras flotes, tā inovatīvi izmanto gaisa un jūras dronus pret Krievijas jūras spēkiem un piegādes ķēdēm. Pretēji tam, Krievija arī izmanto dronus, lai traucētu Ukrainas ostām, kuģošanas ceļiem un starptautiskiem komerckuģiem, kas pārvadā Ukrainas graudus un citas preces.

Uzbrukumā cietušie kuģi esot pārvadājuši lauksaimniecības kravu, piemēram, kviešus un kukurūzu, akcentējot konflikta ietekmi uz globālo pārtikas drošību. Indija, kuras pilsoņi bija cietušo kuģu klātbūtnē, ir uzsākusi diplomātiskas sarunas gan ar Ukrainu, gan Krieviju, aicinot uz eskalācijas mazināšanu un kuģošanas ceļu aizsardzību.

Vienlaikus NATO valstis saskaras ar dažādiem ar Krieviju saistītiem hibrīdkara veidiem, tostarp sabotāžas mēģinājumiem, dronu iekļūšanos kritiskās infrastruktūras tuvumā un citiem asimetriskiem pasākumiem, kas apgrūtina alianse aizsardzības plānošanu. Šie notikumi uzsver NATO izaicinājumu pielāgoties mūsdienu drona kara taktikām plašāku ģeopolitiski spriedzes apstākļos ar kodolieroču klātbūtni.

Dronu uzbrukumi komerciālajiem kuģiem NATO dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās liecina par satraucošu konflikta intensitātes un ģeogrāfiskās izplešanās pieaugumu, izsaucot aicinājumus pēc koordinētām starptautiskām reakcijām civilās jūras satiksmes aizsardzībai un reģionālās stabilitātes saglabāšanai.