ES ierosina Digitālās taisnīguma likumu tiešsaistes spēļu, sociālo mediju un e-komercijas regulēšanai

Attēls: Loot boxes, influencers, and addictive features face an EU crackdown · Avots

Eiropas Savienība ir ieviesusi Digitālās taisnīguma likumu, lai ierobežotu manipulējošu mārketingu, atkarību izraisošas funkcijas kā loot box un neatklātu ietekmētāju reklāmu, mērķējot aizsargāt patērētājus un veicināt godīgu tiešsaistes komerciju.

Eiropas Komisija 2026. gada novembrī paziņoja par Digitālās taisnīguma likumu (DFA), kura mērķis ir cīnīties pret izspēles praksēm tiešsaistes spēļu, sociālo mediju un e-komercijas platformās, lai radītu patērētājiem taisnīgāku tiešsaistes vidi. Šis likumprojekts īpaši risina manipulējošas mārketinga taktikas, atkarību veicinošus dizaina elementus, neatklātu ietekmētāju mārketingu un negodīgas cenu stratēģijas.

DFA plāno aizliegt "tumšos dizainus" — maldinošas dizaina tehnikas, kas piespiež lietotājus pieņemt nevēlamus lēmumus, piemēram, viltus trūkuma apgalvojumus kā "gandrīz izpārdots". Viena no galvenajām prasībām ir, lai platformas ļautu lietotājiem izslēgt atkarību izraisošas funkcijas, tostarp nepārtrauktus uzvedinājumus, bezgalīgu ritināšanu un automātisku video atskaņošanu. Tas attiecas arī uz mākslīgā intelekta asistenti un sarunu čatbotus, atzīstot to pieaugošo ietekmi.

Likums vērsts arī uz nepilngadīgajiem, aizliedzot azartspēļu elementus kā pay-to-win un pay-to-progress mehānismus, īpaši spēlēs ar loot box un mikrotransakcijām. Ietekmētājiem obligāti jānorāda reklāmas saturs, lai novērstu bērnu uzticības izmantošanu. Turklāt likums ierobežo negodīgas personalizētas reklāmas un cenu veidošanas praksi, kas izmanto nepilngadīgos vai jutīgos lietotāju datus.

Lai uzlabotu pārredzamību un patērētāju kontroli, DFA nosaka ērtu abonementu un digitālo līgumu atcelšanu, kā arī savlaicīgus atgādinājumus par automātisku atjaunošanu un izmēģinājuma perioda beigu. Cenu pārredzamība tiek izcelta, īpaši attiecībā uz dinamisko cenu modeļiem un pirkumiem lietotnēs ar virtuālo valūtu. Piemēram, platformām, kas pārdod kultūras vai sporta pasākumu biļetes virtuālajās rindās, jāparāda reāllaika cenas, ieskaitot augstāko iespējamo cenu.

Patērētāju pakalpojumu jomā ir paredzētas tiesības sazināties ar cilvēka pārstāvjiem un skaidri noteikumi AI aģentiem, kas veic pirkumus lietotāju vietā. Piedāvātie noteikumi var ietekmēt lielas tiešsaistes ekosistēmas, kas izmanto lietotāju piesaistes algoritmus, piemēram, YouTube, TikTok un Meta platformas.

Tomēr daži spēļu nozares grupējumi ir kritizējuši priekšlikumu, īpaši iebilstot pret ierobežojumiem attiecībā uz virtuālo valūtu un mikrotransakcijām nepilngadīgajiem, nosaucot tos par "neizpildāmiem, nepamatotiem un nesamērīgiem."

Digitālās taisnīguma likums joprojām ir priekšlikuma stadijā Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē, un noteikumi var tikt mainīti pirms iespējamās pieņemšanas. ES Komisija brīdina, ka uzņēmumiem, kas pārkāpj nākotnes regulējumus, var tikt piemērotas naudas sodas līdz sešu procentu apmērā no to pasaules gada apgrozījuma.

ES Patērētāju aizsardzības komisārs Maikls Makgrats uzsvēra, ka likuma mērķis ir veicināt konkurenci, balstoties uz produkta kvalitāti, nevis uz ekspluatējošām praksēm, sakot: "Mēs nepadarām biznesu grūtāku. Mēs padarām grūtāku nesaprātīgu biznesu." Šis likums ir nozīmīgs solis patērētāju aizsardzības modernizēšanā mainīgajā digitālajā ekonomikā.