Jauna biogrāfija atklāj īsto Skotijas ķirurgu, kurš iedvesmoja Šerloku Holmsu

Attēls: Ars Technica · Avots

Medicīnas vēsturniece Lindzija Ficharisa atklāj grāmatā Sleuth-Hound Džozefa Bela dzīvi, kura diagnostikas metodes iedvesmoja Konana Doila Šerloku Holmsu.

Šerloks Holms, ievērojamais daiļliteratūras detektīvs, ko radījis sers Arturs Konans Doils, ir iedvesmots no īstas personas: Džozefa Bela, pazīstama ķirurga Edinburgas Universitātē. Šī saikne ir centrālais elements jaunajā biogrāfijā Sleuth-Hound: The Case of the Real Sherlock Holmes, ko sarakstījusi medicīnas vēsturniece Lindzija Ficharisa. Ficharisa, zināma ar savām pieejamajām medicīniskajām vēstures grāmatām, iepazīstina ar Bela novatorisko tiesu-medicīnisko darbu un sarežģīto personību, paceļot viņu pāri tikai kā iedvesmu Doila detektīvam.

Bels bija slavens ar savām izcilajām novērošanas spējām, diagnosticējot pacientus, rūpīgi izpētot smalkas fiziskas pazīmes, piemēram, callused vietas, plankumus vai pat mālu uz zābakiem. Šīs prasmes atspoguļo deduktīvās metodes, kas tiek attiecinātas uz Šerloku Holmsu. Tomēr Ficharisa uzsver Bela empātisko dabu un viņa atdevi ģimenei, īpašības, kas literārajam Holmsam trūkst. Piemēram, Bels viens audzināja trīs bērnus pēc tam, kad viņa sieva mira dzemdībās, demonstrējot personisko dziļumu, kas nav raksturīgs daiļliteratūras detektīvam.

Ficharisa arī uzsver Bela sadarbību ar Henriju Dankanu Litldžonu, policijas ķirurgu un tiesu medicīnas tehniku pionieri, piemēram, pirkstu nospiedumu un tiesas fotogrāfijas jomā. Viņi kopā izmeklēja 19. gadsimta Skotijas augsta profila slepkavības, piemēram, gadījumus ar bērnu audzināšanu — kur nabadzīgas mātes atstāja bērnus aprūpētājiem, kuri dažkārt tos nogalināja — un noslēpumaino Lizijas Šantrelas nāvi, kas saistīta ar opija saindēšanos. Šie gadījumi atspoguļo tiesu medicīnas skarbo aizsākumu, kur upuru vardarbīgi bojātie ķermeņi veicināja agrīno izmeklēšanas zinātni.

Grāmata gūst labumu no jaunas piekļuves Bela dienasgrāmatai, kas bija slēgta vairāk nekā gadsimtu, kā arī detalizētiem tiesas ierakstiem un laikabiedru vēstulēm. Ficharisa pēta attiecības starp Bela reālo darbu un Konana Doila literāro radījumu, uzdodot jautājumu, vai Holms būtu kļuvis tāds, kāds viņš ir, ja Doils būtu pazinis Belu arī ārpus viņa klīniskā ģēnija.

Sleuth-Hound ir rakstīta tā, lai būtu pieejama lasītājiem, kas nav pazīstami ar Šerloka Holmsa hroniku vai medicīnas vēsturi, piedāvājot stāstu, kas savieno vēsturisko tiesu medicīnu ar mūsdienu medicīnas progresu. Ficharisa, kura ir pārcietusi vēzi, pauž optimismu par medicīnas attīstību, vienlaikus brīdinot pret pašapmierinātību, ko atspoguļo vakcinācijas līmeņa samazināšanās nesen. Viņas darbs atgādina lasītājiem, ka pagātnes izpratne var uzlabot izpratni par mūsdienu medicīnas iespējām.

Caurskatot Sleuth-Hound, Lindzija Ficharisa veido bagātīgu Džozefa Bela portretu — ne tikai kā daiļliteratūras detektīva modeli, bet arī kā pionieri, kura tiesu medicīnas atziņas būtiski veicināja medicīnas un tiesību krustpunktu Viktorijas laikmeta Skotijā.