Pītera Tīla apokaliptiskā tehnoloģiju teoloģija un mākslīgā intelekta bailes

Attēls: The Gospel according to Peter (Thiel) · Avots

Pīters Tīls apvieno apokaliptisko kristīgo eshatoloģiju ar bažām par AI regulējumu, brīdinot, ka pūliņi panākt “mieru un drošību” var atvērt ceļu Antikristam un netaisnīgai mierai, atšķiroties no efektīvā altruismā balstītās riska pieejas.

Sērijā noplūdušās privātās lekcijās un reliģiskajā žurnālā First Things publicētā esejā miljardieris tehnoloģiju uzņēmējs Pīters Tīls atklāj sarežģītu apokaliptisku pasaules skatījumu, kas apvieno teoloģiju, tehnoloģijas un politiku. Viņš savas bažas ierindo eshatoloģijas — „pēdējo lietu” — pētījumā, koncentrējoties uz Antikrista tēlu kā centrālo mūsdienu diskusijās par AI un sabiedrības drošību.

Tīls nostāda sevi pretī Efektīvā Altruisma (EA) kustībai, kas cenšas novērst katastrofālus eksistenciālus riskus, piemēram, AI izraisītu pasaules galu, prioritizējot plašu, ilgtermiņa cilvēču labklājību. Tā vietā Tīls uzskata, ka EA uzsvērums uz „mieru un drošību” ir Antikrista sauklis, atsaucoties uz Bībeles vietām, piemēram, 1. Tesaloniķiešiem 5:3, kas brīdina, ka šāda maldīga drošības sajūta iepriekšējos laikos liecina par beigām.

Viņš baidās, ka miera centieni par jebkuru cenu var novest pie „netaisnīga miera”, tēmas, kas atspoguļojas Pirmā aukstā kara analogijās un apokaliptiskajā kristīgajā rakstībā. Tīls piedāvā, ka drošības kults — regulatīvā piesardzība attiecībā uz AI un tehnoloģiju attīstību — atgādina Bībeles teoloģijas jēdzienu „atslābinātājs” (katehons), kuru viņš saista ar tādām personām kā Entonijs Fauči un plašākiem kustību virzieniem, kas cenšas ierobežot tehnoloģisko traucējumu radīšanu.

Tīla teoloģiskajā naratīvā ietilpst kritika pret atsevišķām lielām personībām un institūcijām. Viņš pretrunīgi norāda, ka vēlais pāvests Benedikts XVI netieši apzinājās Antikrists ierašanos, salīdzinot to ar pašreizējo pāvesta vadību, kuru viņš apsūdz politisko un ideoloģisko ietekmju vājināšanā. Viņš arī izklāsta teorijas, kas apsūdz finanšu regulēšanas sistēmas, Starptautisko Krimināltiesu un klimata aktīvisti Gretu Tūnbergu kā saistītām ar viņa redzējumu par Antikrista saistītajām spēkiem.

Neskatoties uz dziļajām teoloģiskajām atsaucēm — no Svētā Augustīna līdz mazāk zināmai viduslaiku teoloģijai — Tīla uzskati saskan ar klasisku Amerikas evaņģēlisko apokaliptisko tradīciju, uzsverot atšķirību starp izglābtajiem un nosodītajiem un prioritizējot personīgo glābšanu pār kolektīvo progresu. Analītiķi norāda, ka Tīla apvienojums starp augsto tehnoloģiju un fundamentālistisko eshatoloģiju darbojas Silīcija ielejas jaunajā reliģiskajā atmodā, tomēr izceļas ar pesimistisku un radikālu pieeju.

Šī perspektīva kontrastē ar dominējošajām AI drošības bažām, ko izsaka daudzi AI pētnieki, brīdinot par eksistenciālajiem riskiem un aicinot uz stingru regulējumu. Tīls savukārt brīdina, ka šāds regulējums var netīši stiprināt Antikrists redzējumu par „mieru un drošību”, kas patiesībā apdraud īstu brīvību un progresu. Viņa unikālā pozīcija kā turīgs un ietekmīgs Silīciju ielejas pārstāvis piešķir viņa apokaliptiskajai teoloģijai būtisku kultūras un politisko ietekmi, veidojot diskusijas par AI, tehnoloģijām un sabiedrības nākotni.