Neandertāliešu koka rīki no Spānijas, saglabājušies akmenī, atklāj dažādu pielietojumu

Attēls: Ars Technica · Avots

Spāņu arheologi Abric Romaní izgāztuvē pie Barselonas atklāja gandrīz 600 neandertāliešu koka artefaktu, saglabājušos kā akmens veidnes, tostarp šķēpus, rīkus, mizu traukus un unikālu nūju, kas liecina par sarežģītu koksnes apstrādi un ikdienas aktivitātēm ārpus medībām.

Spāņu pētnieku komanda ir identificējusi 597 koka artefaktus no neandertāliešu apdzīvotības slāņiem, datētiem ar laiku no aptuveni 62 000 līdz 40 000 gadiem, pie Abric Romaní klinšu patvēruma netālu no Barselonas. Atšķirībā no tipiskiem akmens laikmeta atradumiem, ko pārsvarā veido izturīgi akmens rīki, šie priekšmeti tika saglabāti neparastā formā: minerālu bagāts avota ūdens nogulsnēja kaļķa karbonāta kārtas, radot apkārt koka priekšmetiem līdzīgu nogulšņu miziņu. Kad koksne sadalījās, palika detalizētas dobas liešanas formas, kas precīzi atkārtoja to sākotnējās formas, ļaujot zinātniekiem daudz tuvāk pētīt neandertāliešu koksnes apstrādi nekā agrāk.

Iepriekš atklātie vecākie koka rīki bija pārsvarā medību šķēpi, kas izrakti no apūdeņotām vietām, kur pūšanas process bija palēnināts. Savukārt Abric Romaní pārstāv dzīvo vietu, kur neandertālieši veica dažādas aktivitātes. Arheoloģe M. Gema Chacón un kolēģi norāda, ka koka paliekas ietver šķēpus, rakšanas kociņus, mizu traukus, patvēruma daļas un bezprecedenta nūjveida rīku. Šie atradumi pierāda, ka koksnes apstrāde bija regulāra un daudzveidīga neandertāliešu dzīves sastāvdaļa, ne tikai ieroču ražošana.

Saglabāšanas process ietvēra travertīnu, kalcija karbonātā bagātu nogulšņu akmeni, kas radās, ūdenim piloties caur patvērumu. Šī miza noslēdza koka fragmentus, kas vēlāk sadalījās, atstājot negatīvas liešanas formas, kuras var digitalizēt ar 3D skenēšanu un izdrukāt analīzēm un izstādēm. Starp koka paliekām desmit trīs bija noteikti cilvēku modificēti, ar formām, kas dabā neeksistē. Piemēram, četri dzinumu mizu trauki pie ugunskuriem, visticamāk, izmantoti pārtikas vai dzirksteļu pārnēsāšanai, un piecus metrus garš mietiņš, kas, domājams, atbalstīja vēja barjeru vai patvērumu.

Neandertāliešu uguns lietošanu apliecina mazu, regulāri izvietotu ugunskuru rindas, kas saistītas ar koka darba rīkiem. Šie ugunskuri nodrošināja apgaismojumu un aizsardzību atpūtas brīžos. Netālu no sarkano stirnu galvām atrastie šķēpi un nūja vēl vairāk apstiprina medības un iespējamo sociālo uzvedību. Nūja, izgrebta no viena koka gabala ar rokturi un trīsstūrveida galvu, ir unikāla arheoloģijas ierakstos un liek domāt par tuvcīņas medībām, aizsardzību vai statusa demonstrēšanu.

Materiālu izvēle atklāj zināšanas un plānošanu: skotu priede tika izvēlēta vieglai apstrādei un ātrai žūšanai, savukārt dzinuma mizas tika lietotas traukiem to šķiedrainā rakstura dēļ. Rīki parasti tika gatavoti no svaiga koka, bet kurināmais no sausiem zariem, kas liecina par apzinātu resursu izmantošanu.

Šie atradumi apšauba novecojušo priekšstatu par neandertāliešiem kā kognitīvi zemākiem nekā Homo sapiens, uzsverot to sarežģīto uzvedību, tostarp rīku izgatavošanas prasmju, simbolisko uzvedību un sociālo organizāciju. Desmit gadus ilgais pētniecības darbs liecina par nepieciešamību atvēlēt laiku un resursus, lai atrastu un izpētītu trauslus koka artefaktus citviet, jo šādi atklājumi padziļina izpratni par mūsu evolūcijas radiniekiem.

(Atsauce: Science Advances, 2026, DOI: 10.1126/sciadv.aeh2287)