ASV elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma dēļ atjaunojas fosilo kurināmo infrastruktūras attīstība

Attēls: The fossil fuel comeback is here · Avots

Jauns ziņojums atklāj fosilo kurināmo infrastruktūras attīstības pieaugumu ASV, kamēr atjaunojamās enerģijas izaugsme palēninās un elektroenerģijas pieprasījums palielinās, ko veicina datu centri, rūpnīcas un elektromobiļi.

Nesenais Environmental Defense Fund un Atlas Public Policy ziņojums uzsver būtisku pārmaiņu ASV enerģētikas ainavā, jo fosilo kurināmo infrastruktūras būvniecība paātrinās ātrāk nekā pēdējā desmitgadē. Šis trends rodas paralēli pieaugošam elektroenerģijas pieprasījumam, ko nodrošina datu centri, ražošanas uzņēmumi un elektromobiļu adopcija.

Ziņojums brīdina, ja visi plānotie dabasgāzes projekti īstenosies, tie var nostiprināt augstāku piesārņojuma līmeni un paaugstināt elektroenerģijas cenas uz daudziem desmitgažiem. Tas uzsver, ka kritiskas lēmuma pieņemšanas šobrīd ietekmēs tīkla izmaksas, uzticamību un emisiju profilu vēl ilgi nākotnē.

Neskatoties uz to, ka atjaunojamās enerģijas avoti, piemēram, vējš un saule, strauji paplašinās — 2024. gadā kopā ražojot vairāk elektroenerģijas nekā ogles pirmo reizi — Trampa administrācijas valdības politika centās prioritizēt fosilos kurināmos. Tas ietvēra pūliņus kavēt vēja un saules enerģijas attīstību, apturot darbus, bloķējot atļaujas un noņemot nodokļu stimulu. Lai gan saules enerģijas izaugsme 2024. gadā saglabājās spēcīga, pateicoties Baidena administrācijas stimuliem, jauno fosilo kurināmo projektu plāni strauji pieauga.

Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem, kas analizēti ziņojumā, fosilo kurināmo jauda, kas plānota attīstībai, pieauga no 5 procentiem no jaunajiem projektiem 2024. gadā līdz 30 procentiem 2026. gada vidū. Prognozes liecina, ka fosilie kurināmie var veidot 70 procentus no enerģijas attīstības plāna līdz 2030. gadam, kas ir 45 procentu pieaugums plānotajā fosilo jaudas apjomā sešu mēnešu laikā.

Atjaunojamās enerģijas projektus atceļ biežāk nekā fosilo kurināmo projektus — attiecīgi 4,9 procentus pret 2,9 procentiem. Neskatoties uz to, komerciālās mēroga vēja un saules enerģija turpina piedāvāt zemākas vidējās izmaksas par megavatstundu (68–69 USD) salīdzinājumā ar jaunajām kombinētā cikla dabasgāzes elektrostacijām (90 USD). Tomēr fosilajiem kurināmajiem ir arvien lielāka cenu svārstīguma pakāpe un tie rada kaitīgas emisijas, kas noved pie veselības un vides izmaksām.

Šī pāreja rada izaicinājumus ASV elektroenerģijas sektoram pieaugošo rēķinu fonā, jo elektroapgādes uzņēmumi modernizē infrastruktūru, lai apmierinātu pieprasījumu. Ziņojums uzsver, ka ceļš, ko izvēlēsies tagad, būtiski ietekmēs piesārņojumu, enerģijas cenas un ASV elektroenerģijas tīkla attīstību.