Krievijas dronu uzbrukumi mērķis ir kuģi NATO teritorālajos ūdeņos Melnajā jūrā

Attēls: Ars Technica · Avots

Aizdomas par Krievijas droniem liecina par ķīmisko tankeru uzbrukumiem Rumānijas teritorālajos ūdeņos, kas ir pirmie šādi incidenti NATO valsts ūdeņos un izraisījuši pastiprinātas NATO pretdronu aizsardzības pasākumus.

Pēdējie dronu uzbrukumi, par kuriem tiek aizdomas, ka tie bija no Krievijas puses, ir saasinājuši spriedzi Melnajā jūrā, mērķējot uz komerciālajiem kuģiem NATO dalībvalstu teritoriālo vai tuvumā esošo jūras zonu robežās. Laikā no 2026. gada 14. līdz 15. oktobrim divi ķīmijas tankkuģi — viens ar Komoru karogu un otrs ar Sanmarino karogu — tika uzbrukti dronu uzliesmojumā, atrodoties piestājuši pie Rumānijas Sulinas kanāla, svarīga kuģošanas ceļa starp Melnās jūras un Donavas upes savienojumu. Īpaši jānorāda, ka Komoru karoga kuģis Yara J tika apšaudīts Rumānijas teritoriālajos ūdeņos, kas ir pirmais apstiprinātais šāds uzbrukums NATO valsts suverēnā jūras robežā. Visi Yara J apkalpes locekļi tika glābti, bet Sanmarino karoga tankkuģis Wine Trader cieta no pazudušiem jūrniekiem, neskatoties uz daļēju glābšanas operāciju.

Papildus ķīmijas tankeriem arī Marshallu Salu flotes lauksaimniecības kuģis Sea Destiny tika ziņots kā uzbrukuma mērķis Rumānijas ūdeņos, kā arī Tanzānijas tankkuģis tika uzbrukts Ukrainas Donavas ostas pilsētā Izmailā. Šie notikumi sekoja iepriekšējiem uzbrukumiem kravu kuģiem pie Bulgārijas krasta Melnās jūras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur tika bojāts Ukraina darbinātais beramkravas kuģis Chelsea 3, un kuģis Dignity nogrima, norādot uz apkalpes locekļu pazušanu.

Šie incidenti ir daļa no bezprecedenta uzbrukumu sērijas komerciālajai jūras transporta nozarei Melnās jūras reģionā, kurus NATO avoti pieskaita Krievijai. Iepriekšējie uzbrukumi sākās oktobra sākumā, iesaistot dronu triecienus, kas nogremdēja vai bojāja kuģus pie Rumānijas un Bulgārijas krastiem. Pastāvīgās dronu uzbrukumu tendences uz kuģošanas ceļiem, kas ir vitāli svarīgi Ukrainas eksportam, ir pastiprinājušas drošības bažas NATO dalībvalstīs.

Atbildot uz šo situāciju, NATO ģenerālsekretārs Mārks Rutte paziņoja par alianses pretdronu kapacitātes paplašināšanu tās austrumu flangā pēc tikšanās ar Bulgārijas un Rumānijas līderiem. Bulgārija apņēmās pievienoties NATO iniciatīvai Drone Edge, paredzot 40 miljardus dolāru piecu gadu laikā pretdronu aizsardzības stiprināšanai. NATO arī izskata esošo pretdronu resursu pārvietošanu, lai labāk aizsargātu reģionu.

Uzbrukumi uzsver mainīgo jūras drošības dinamiku Melnajā jūrā, kur Turcijas kontrole saskaņā ar Montro līgumu ierobežo NATO jūras mācības un kuģu pārvietošanos, kamēr Krievijas flote joprojām ir ierobežota. Ukraina efektīvi izmanto gaisa un jūras dronus pret Krievijas jūras spēku vienībām, un Krievija, šķiet, pielāgojas, izvietojot savus dronu uzbrukumus komerctransportam, tostarp kuģiem, kas darbībā atrodas tuvu NATO ūdeņiem.

Šie notikumi izceļ hibrīdkara taktiku izaicinājumus Melnajā jūrā, sarežģot jūras drošību un tirdzniecības ceļus, kas ir būtiski reģiona stabilitātei un Ukrainas ekonomikai. Reģiona valstis, piemēram, Turcija, Rumānija un Bulgārija, turpina ieguldījumus flotes modernizācijā un ciešākā drošības sadarbībā, reaģējot uz pieaugošo draudu no dronu uzbrukumiem. NATO pastiprināta uzmanība pretdronu operācijām atspoguļo alianses augošo bažu līmeni par šīm jūras drošības problēmām.