Hubble un Džeimsa Veba teleskopi atklāj nelielas ledainas ķermeņi aiz Neptūna

Attēls: Illustrative image · ESA/Webb, NASA & CSA, Tazaki et al. · CC BY 4.0 · Avots

Astronomi apvienojuši Hubble redzamās gaismas un Džeimsa Veba infrasarkano novērojumus, lai izpētītu 27 nelielus transneptūna objektus, šo starpā arī tik mazas kā 5 km diametrā, atklājot negaidītu krāsu un sastāva vienveidību.

Astronomi apvienojuši divu no visjaudīgākajiem kosmosa teleskopiem, Hubble un Džeimsa Veba, novērojumus, lai identificētu un izpētītu dažus no mazākajiem un vissvītīgākajiem zināmajiem objektiem Saules sistēmā aiz Neptūna orbītas. Abi teleskopi papildina viens otru, jo Hubble novēro redzamo gaismu, bet Džeimsa Veba darbojas infrasarkanajā spektrā. Kopā tika izpētīti 27 transneptūna objekti (TNO), kas ir Saules sistēmas agrīnā veidošanās perioda atliekas.

Starp tiem mazākais ķermenis ir aptuveni 5 kilometrus diametrā. Daži objekti ir tik vāji, ka to spožumu ir pielīdzinājuši mēness virsmas spīdumam, raugoties no Zemes, līdzīgi kā ugunskritumu spožumam. Šī izpēte ļāva astronomiem pētīt ledainu ķermeņu populāciju, kas iepriekš detalizēti novērot bija grūti sasniedzama.

Pārsteidzošs galvenais atklājums bija tas, ka pat mazākie ledainie ķermeņi ir krāsaini ļoti līdzīgi lielākiem TNO. Zinātnieki bija gaidījuši, ka miljardiem gadu ilgās sadursmes un fragmentācijas būtu mainījušas to virsmas pietiekami, lai radītu pamanāmas krāsu atšķirības. Tomēr novērojumi liecina, ka šie mazie objekti saglabājuši sākotnējās materiāla īpašības, no kā tie veidojušies.

Turklāt abas novērojumu komandas konstatēja, ka mazo TNO skaits ir mazāks nekā dažas teorētiskās modeļi bija paredzējuši. Izmēru sadalījums bija līdzīgs starp divām objektu grupām, ko atšķir to orbītas raksturojums: “aukstie” TNO ar relatīvi riņķveida, mazāk slīpām orbītām un “karstie” TNO ar vairāk izstieptām un noslīpētām orbītām.

Šī līdzība liecina, ka planetezīmju — planētu celtniecības bloku — veidošanas process deva salīdzināmus rezultātus dažādos agrīnā Saules sistēmas apstākļos. Īpaši “karstie” objekti, kuri ir piedzīvojuši ievērojamas orbītu izmaiņas laika gaitā, joprojām saglabā sastāva norādes par to sākotnējo veidošanās vietu. Tas nozīmē, ka vēlākas sadursmes un orbītu izmaiņas nav pilnībā izdzēsušas ķīmiskos parakstus, kas tika iegravēti dzimšanas brīdī.

Lai pētītu gan lielus, gan ļoti mazus transneptūna ķermeņus, šie novērojumi astronomiem piedāvā retu iespēju labāk izprast agrīnā Saules sistēmas sastāvu un evolūcijas vēsturi. Tas izgaismo nosacījumus planētu veidošanās laikā un primārā materiāla saglabāšanos tālos ledainos pasaules.