Honor aptauja atklāj, ka krievi manuālo darbu biežāk redz kā blakusdarbu nevis galveno karjeru

Attēls: iXBT · Avots

Honor aptauja liecina, ka 30,8% krievu uzskata manuālo darbu par blakusdarbu, bet tikai 19,5% to uzskata par galveno nodarbošanos. Interese par manuāliem profesijām atšķiras pēc izglītības līmeņa, visvairāk pievilcība ir tiem ar vispārēju vidējo izglītību.

Honor nesen publicēja aptaujas rezultātus, kas izpētīja krievu attieksmi pret manuālajiem darba profesijām. Saskaņā ar pētījumu, manuālo darbu biežāk uzskata par papildu ienākumu avotu nevis kā galveno karjeras ceļu. Precīzi 30,8% respondentu uzskatīja šādu darbu par blakusdarbu, salīdzinot ar tikai 19,5%, kuri to redzēja kā savu primāro nodarbošanos.

Attieksme pret manuālo darbu ir uzlabojusies pēdējo desmit gadu laikā, 41,8% dalībnieku norādīja uz pozitīvāku skatījumu. Tomēr entuziasms padarīt manuālo darbu par galveno profesiju ievērojami atšķiras pēc izglītības līmeņa. Tikai aptuveni 10% bakalaura grāda īpašnieku interesējās par manuālajiem arodiem kā savu galveno darbu, savukārt 29,9% respondentu ar vispārēju vidējo izglītību izteica tādu interesi.

Uz jautājumu par konkrētām nozarēm vislielāko interesi piesaistīja pārtikas rūpniecība un kulinārija (36,4%), kam sekoja būvniecība, apdare un uzstādīšanas darbi (27,6%) un tekstilizstrādājumu, šūšanas un apavu ražošana (25,4%). Mazāk populāras nozares bija metalurģija, metālapstrāde un metināšana, kas interesēja tikai 7,9% respondentu. Ievērojami, ka cilvēki, kuri interesējās par metalurģiju un metināšanu, bija vairāk ieinteresēti sākt caur praksi (41,5%) salīdzinājumā ar 27,2% visās jomās.

Vadošās manuālās profesijas, ko cilvēki vēlējās izmēģināt, bija pavārs, šuvēja vai audēju meistars, krāsotājs-javas meistars, auto mehāniķis un elektriski-gāzes metinātājs. Galvenie šķēršļi, lai sāktu manuālo darbu, bija fiziskās prasības (29,2%) un veselības riski (26,3%). Starp tiem, kas interesējās par metālapstrādi un metināšanu, galvenais šķērslis bija prasmju trūkums (29,3%), otrajā vietā fiziskā slodze (23,2%).

Sabiedriskie faktori arī ietekmē situāciju. Ģimenes un draugu atbalsts ir svarīgs — 69,3% norādīja, ka tāda atbalsta nepieciešamība ir būtiska, lai apsvērtu manuālo darbu, un 15,5% teica, ka bez šāda atbalsta nemainītu karjeru. Ja radinieks vai draugs izvēlētos manuālo darbu, 62,9% to atbalstītu, lai gan bažas par izdegšanu un traumām joprojām pastāv.

Šobrīd strādājošo manuālajā profesijā 44,6% izteica apmierinātību un nevēlēšanos mainīt jomu, kas ir divas reizes vairāk nekā vispārējā paraugā (22,5%). Tikmēr 31,5% respondentu apsver karjeras maiņu, bet nav izvēlējušies virzienu, īpaši izplatīti bija šie gadījumi 26 līdz 34 gadus veco vecuma grupā, kur gandrīz puse nav pārliecināta par savu karjeras ceļu.

Šī aptauja izgaismo mainīgās, bet vēl piesardzīgās krievu attieksmes pret manuālo darbu, uzsverot izglītības, sociālos un veselības faktorus, kas ietekmē karjeras izvēli šajās profesijās.