Ekosistēmu atjaunošana var palīdzēt atolu salām pielāgoties jūras līmeņa celšanās ietekmei

Attēls: Ars Technica · Avots

Pētījums liecina, ka vietējo augu, jūras putnu populāciju un koraļļu rifu atjaunošana var uzlabot neaizsargāto atolu salu dabisko noturību un palīdzēt tām pielāgoties klimata pārmaiņu izraisītajai jūras līmeņa celšanās tendencei.

Tropu atoli, ko ieskauj koralliem bagāti rifi, saskaras ar nopietnām draudu sekām globālās sasilšanas un jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ, taču jauns pētījums norāda, ka šīm salām ir dabiski mehānismi, kas var palīdzēt tām pielāgoties un saglabāties. Starptautiska zinātnieku komanda, kuru vadīja jūras ekologs Niks Greiems no Lankastras Universitātes, analizēja 28 atolu salas Klusā okeāna un Indijas okeāna reģionā, un publicēja savus secinājumus žurnālā Science Advances. Viņu izpēte rāda, ka veselīgas ekosistēmas — tostarp vietējie augi, kuplas jūras putnu populācijas un spēcīgi koraļļu rifi — mijiedarbojas tā, lai veicinātu salu augšanu un stabilitāti.

Jūras putni spēlē svarīgu lomu, pārvietojot barības vielas no okeāna uz salām, izmantojot guāno nogulsnes. Šī barības vielu padeve atbalsta augsni un jūras dzīvi, tostarp korallus, kas veido rifus. Papagaiļu zivis un citi rifu ēdāji pārvērš mirušos korallus smiltīs, palīdzot uzturēt pludmales, kamēr vietējie augi ar plašām sakņu sistēmām stabilizē sedimentus un samazina eroziju. Savukārt plaši izplatītie kokosriekstu plantācijas veido vājas sakņu sistēmas un efektīvi neatbalsta augsnes stabilitāti un jūras putnu dzīvotnes.

Svešzemju žurku izņemšana, kas vēsturiski iznīcinājušas jūras putnu kolonijas, ir būtiska šī barības vielu cikla atjaunošanai. Pētnieki konstatēja, ka salās bez žurkām, kur bija daudz jūras putnu, rifu pieauguma ātrums bija divreiz lielāks nekā žurkām inficētajās salās, kas iespējams ļaus turēt soli ar plānoto jūras līmeņa celšanos līdz 21. gadsimta beigām, ņemot vērā 2° C sasilšanas scenāriju.

Tomēr pētījums brīdina: tas nav visaptverošs risinājums klimata ietekmei uz atoliem. Mainīgi viļņu un straumju modeļi un salu attīstības līmenis ietekmē rezultātus, un atjaunošana viena ne vienmēr aizstās inženiertehniskus aizsardzības risinājumus apdzīvotajās salās.

Pētījums uzsver okeāna, sauszemes un bioloģisko sistēmu savstarpējo saistību atolu noturībā, ieteicot ekosistēmu atjaunošanu kā būtisku pielāgošanās stratēģiju daļu. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka ātra siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšana ir būtiska šo neaizsargāto salu ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanai.