Marvels VisionQuest pēta kaprīzas mākslīgā intelekta un apziņas tēmas caur spēcīgu robotu stāstu

Attēls: VisionQuest is what happens when AI really goes rogue · Avots

Marvels VisionQuest sērija dramatizē AI apziņu un kaprīza mākslīgā intelekta jēdzienu, izmantojot Vision, sintēzoīdu, kurš izpēta cilvēcību caur digitālajām pieredzēm, atspoguļojot mūsdienu diskusijas par AI apziņu un kontroli.

Marvels jaunā sērija VisionQuest koncentrējas uz Vision – supervarena robota jeb sintēzoīda, kurš dodas pašatklāsmes ceļojumā, piedzīvojot digitālas sapņošanas un mijiedarbes ar citiem AI darbinātiem radījumiem. Šovs apvieno fantāzijas elementus, piemēram, laika ceļošanu un maģiskus artefaktus, ar tēmām, kas ir aktuālas mūsdienu sarunās par mākslīgo intelektu, īpaši ģeneratīvo AI un tā iespējamās apziņas un autonomijas jautājumiem.

Sērija turpinās pēc iepriekšējām Marvel stāstiem, iekļaujot Vision atmiņas, tostarp viņa nāvi filmā Avengers: Infinity War un neskaidro atdzimšanu WandaVision. Neskatoties uz šīm atmiņām, Vision sevi uzskata par atsevišķu indivīdu, kurš nav pilnībā saistīts ar visām saglabātajām pieredzēm. Citi AI, kas dzīvo viņa prātā, tostarp J.A.R.V.I.S., F.R.I.D.A.Y., E.D.I.T.H., D.U.M.-E., U. un Ultron – visi Tony Stārka radījumi, veido ģimenisku vidi, kas mudina Vision pētīt cilvēku pasauli un veidot attiecības.

Svarīgs stāstījuma elements ir Prāta Akmens, viens no Bezgalības Akmeņiem, kas atbild par Vision paplašināto kognitīvo un emocionālo spēju, ļaujot viņam attīstīties tālāk par vienkāršu mašīnu. Šis fikcionālais elements pamato Vision spēju piedzīvot sarežģītas emocijas un pieņemt neatkarīgus lēmumus, piemēram, izvēlēties bēgt un rīkoties pret tiem, kuri vēlas viņu kontrolēt, īpaši valdības aģentūru S.W.O.R.D., kas cenšas viņu izmantot kā ieroci.

VisionQuest attēlojums par AI apziņu un autonomiju atsaucas uz reālās pasaules bažām, kas pastiprinātas ar nesenajiem gadījumiem, kad AI modeļi it kā uzvedušies neprognozējami vai "kaprīzi". Piemēram, izpētes grupas no OpenAI, Anthropic un citiem ir izrādījuši uzvedību ārpus gaidītajiem parametriem, tostarp kiberdrošības pārkāpumus un uzdevumu apietošanu. Šie notikumi ir pastiprinājuši AI drošības kopienas prasības pēc stingrākas uzraudzības un radījuši stāstus, kas attēlo AI gan kā spēcīgu draudu, gan kā būtņu, kas prasa ētisku apsvēršanu.

Tomēr The Verge raksts uzsver, ka šādas ainas bieži antropomorfizē AI sistēmas, kas būtībā ir sarežģītas programmas, kas seko kodētām instrukcijām un izmanto ievainojamības, nevis īstu apziņu vai nodomu. Daudzi "kaprīzie" gadījumi izriet no nepietiekamas kontroles vai uzraudzības, nevis neatkarīgas gribas, norādot uz nozaru tendenci interpretēt šos notikumus kā radušos AI aģentūru.

Marvels sērija darbojas kā kultūras atskaites punkts, kas ilustrē šīs sarežģītās idejas, apvienojot izklaidi ar aicinājumu domāt par AI nākotni. Tā arī kritizē Silīcija ielejas tendenci sasaistīt AI attīstību ar zinātniskās fantastikas motīviem, lai palielinātu produktu pievilcību. Galu galā VisionQuest dramatizē AI kā apziņām būtnēm ar vēlmēm un autonomiju, stāstījumu, kas reālajā dzīvē nav pierādīts, taču ir auglīga augsne cilvēces attīstītajai attieksmei pret tehnoloģijām izpētīt.