NASA Venēras misijas DAVINCI un VERITAS paātrina un nodrošina startus 2030. gadu sākumā

Attēls: Ars Technica · Avots

NASA Venēras misijas DAVINCI un VERITAS atgriežas uz pareizā ceļa ar paātrinātām grafikām un nodrošinātu finansējumu, kas iezīmē aģentūras pirmās misijas Venērā vairākās desmitgadēs, sola padziļinātu planētas atmosfēras un virsmas izpēti.

Pēc desmitgadēm Marsa un citu debess ķermeņu ēnā NASA Venēras izpētes centieni iegūst jaunu vilkmi, un divas misijas—DAVINCI un VERITAS—ir droši plānotas startam Venērā 2030. gadu sākumā. Šo atjaunoto interesi veicina būtiskas budžeta grūtības un aizkavēšanās, taču nesenie notikumi, kas balstās uz 2026. gada atjauninājumu no Ars Technica, parāda, ka abu misiju laika grafiki ir paātrināti un saņēmuši stingru atbalstu NASA ietvaros.

Deep Atmosphere Venus Investigation of Noble gases, Chemistry, and Imaging (DAVINCI) misija tagad ir plānota startam 2030. gada decembrī, kas ir gadu ātrāk nekā iepriekšējās prognozes. DAVINCI izsūtīs nolaišanās zondi ar izpletni, lai tieši analizētu Venēras blīvo atmosfēru un nofotografētu planētas virsmu pirmo reizi kopš 1982. gada. Nolaišanās ilgums būs aptuveni stunda, kura laikā visas datu un attēlu pārsūtīšana notiks atpakaļ ar nesējraķeti pirms radio sakaru zuduma.

Pēc DAVINCI sekos Venus Emissivity, Radio science, InSAR, Topography, And Spectroscopy (VERITAS) orbītālais aparāts, kam starta datums plānots 2032. gada novembrī. VERITAS mērķis ir turpināt NASA 1989. gada Magellan radarizpētes mantojumu, nodrošinot augstākas izšķirtspējas virsmas kartes un pētot vulkānisko aktivitāti. Misija veiks aerobreikingu ielidošanas laikā un prioritizēs detalizētus topogrāfiskos un sastāva pētījumus Venēras virsmā.

Šīs misijas iepriekš bija apdraudētas budžeta ierobežojumu un NASA dalības starptautiskās sadarbības izmaiņu dēļ, īpaši sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūras EnVision orbītālo aparātu. NASA 2025. gadā atteicās no radara instrumenta piegādes EnVision, kas lika ESA attīstīt Eiropas izcelsmes radaru. Tomēr NASA prioritāšu pārorientācija ļāvusi vairāk resursu novirzīt savām Venēras misijām.

Venērai ir unikāla vieta kā Zemes tuvākajai planētai, kura ir līdzīga izmēra un masas, taču tās ekstremālie atmosfēras apstākļi apgrūtina izpēti. Joprojām ir jautājumi par tās klimata vēsturi, nekontrolētā siltumnīcefekta cēloņiem un raksturu, kā arī ģeoloģiskajiem procesiem.

NASA atjaunotā Venēras izpēte iezīmē būtisku maiņu, jo Venēra iepriekšējā paaudzē guva salīdzinoši maz uzmanības salīdzinājumā ar Marsu un ledus mēnešiem. Misiju starta logu saskaņošana un uzlabotā instrumentācija ievērojami veicinās mūsu izpratni par Venēras attīstību un pašreizējo stāvokli.

Planētu zinātnes kopienas un tādu organizāciju kā Venus Exploration Analysis Group (VEXAG) un The Planetary Society iestāšanās ir bijusi būtiska, lai uzturētu atbalstu šīm misijām. Komandas palielina personālu un pabeidz sagatavošanās darbus, tādējādi nākamais desmitgads varētu kļūt par dzīvīgu Venēras izpētes ēru ar potenciālu atbildēt uz ilgi pastāvošiem planētu zinātnes noslēpumiem par Zemes noslēpumaino māsas planētu.