DIA atklāj attēlu un ieskatus par Ķīnas X-37B līdzīgo kosmoplānu un pieaugošajām kosmosa draudu problēmām

Attēls: Ars Technica · Avots

ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra publicēja attēlus un analīzi par Ķīnas atkārtoti izmantojamo kosmoplānu, kas līdzinās ASV X-37B, uzsverot Ķīnas manevrus zemas Zemes orbītā un attīstītās pretkosmosa ieroču iespējas, tostarp iespējamās virzītās enerģijas sistēmas.

2024. gadā ASV komerciālais attēlu satelīts nofilmēja detalizētu attēlu par Ķīnas atkārtoti izmantojamo kosmoplānu, kas ļoti līdzinās ASV Gaisa spēku X-37B kosmosa kuģim. Šis attēls tika publiskots ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras (DIA) neklasificētā ziņojumā, kas izlaists 2026. gada oktobrī, sniedzot būtisku ieskatu Ķīnas kosmosa spējās. Ķīnas kosmosa kuģim ir delta spārni, kravas nodalījuma durvis, tumša siltuma aizsardzība un aizmugurējais servisa modulis ar saules paneļiem, uzsverot dizainu, kas cieši līdzīgs ASV X-37B orbītālajam kuģim.

Kopš 2020. gada Ķīna ir palaidusi vismaz četrus šādas kosmoplānu misijas, un jaunākā no tām atrodas orbītā kopš 2026. gada februāra. Šie kuģi parasti darbojas zemas Zemes orbītā (LEO), lido dažus simtus jūdžu augstumā un veic autonomas nolaišanās uz skrejceļa pēc orbītā pavadītām misijām līdz deviņiem mēnešiem. Atšķirībā no ASV vienības, kurā ir divi X-37B orbītā pārvietojami kuģi ar misiju ilgumu vairāk nekā divus gadus un augstumu līdz 24 000 jūdzēm, Ķīnas kuģi šķiet orientēti uz LEO operācijām. To manevrēšanas spēja un spēja izvietot un atgūt mazus satelītus ir pierādīta — īpaši atkārtotas mazsatelītu noķeršanas un atbrīvošanas gaitā pašreizējā misijā, kā ziņojis astrofiziķis Džonatans Makdauels.

Ķīnas kosmoplāna oficiālais nosaukums joprojām nav publiskots, Rietumu medijos to bieži dēvē par Shenlong vai ķīniešu avotos kā CSSHQ (Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi), kas nozīmē "atkārtoti izmantojams eksperimentāls kosmosa kuģis". DIA atklājums nenorādīja precīzus novērošanas apstākļus, bet izceļ komerciālo Zemes novērošanas satelītu, piemēram, Maxar operācijas, pieaugošo spēju veikt neatkarīgas orbītā esošo satelītu novērošanas aktivitātes izlūkošanas nolūkā.

Papildus kosmoplānu attēliem DIA ziņojums arī aplūko Ķīnas sasniegumus pretkosmosa ieročos. Ķīna attīsta virzītas enerģijas ieročus (DEWs), ko Ķīnas militārie spēki uzskata par "ideāliem", lai izslēgtu vai bojātu pretinieku satelītus. Zemes bāzes lāzera sistēmas, kas spēj traucēt satelītus zemas Zemes orbītā, jau darbojas, un Ķīnai iespējams būs kosmosa bāzes DEW un spēcīgāki zemes lāzeri, kas var apdraudēt arī satelītus augstākās orbītās līdz 2020. gadu beigām. Papildu pretkosmosa tehnoloģijas ietver pret satelītu raķetes, orbītā esošas robotrokas satelītu notveršanai, tuvas pieejas TJS satelītu sastāvu un vēsturiskas satelītu uzpildīšanas demonstrācijas ģeosinkronajā orbītā.

ASV līdzīgi uztur kosmosa spējas, tostarp inspektoru satelītus un ir atzinušas ieroču izvietošanu kosmosā, kamēr Krievija arī attīsta orbītā balstītus ieroču programmas, tostarp projektīlu raidītājus un iespējamo kodolieroču izvietošanu. DIA ziņojums uzsver strauji attīstošu un pretrunīgu kosmosa jomu, kur kustīgi kosmoplāni, uzlaboti sensori un virzītas enerģijas tehnoloģijas spēlē centrālo lomu nākotnes stratēģiskajās pārdomās.