Izmešu samazināšana akumulatoru ražošanā, samazinot pieprasījumu

Attēls: Ars Technica · Avots

Pētījumā tiek uzsvērts, ka, lai gan litija jonu akumulatoru ražošana izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, pieprasījuma samazināšana, pagarininot bateriju kalpošanas laiku un efektīvu izmantošanu, var samazināt emisijas vairāk nekā uzlabojumi ražošanā.

Globālās enerģijas pārkārtošanās paātrinoties, litija jonu akumulatori kļūst par galveno spēku elektrisko transportlīdzekļu (EV) darbināšanā un atjaunojamās enerģijas uzglabāšanā. Neskatoties uz to, ka tie palīdz samazināt emisijas, aizstājot fosilos kurināmos, pašu akumulatoru ražošana rada siltumnīcefekta gāzes. Jaunā pētījumā, kuru vadīja Haiwei Zhou no Melburnas Universitātes, tiek pētīts, kā minimizēt akumulatoru ražošanas vides nospiedumu.

Pašlaik akumulatoru ražošana veido aptuveni 0,18 procentus no gada pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir salīdzinoši neliela daļa. Tomēr, palielinoties atkarībai no akumulatoriem transportā un enerģijas uzglabāšanā, šis rādītājs līdz 2050. gadam varētu pieaugt vairāk nekā desmitkārtīgi. Pētījums izpēta stratēģijas šo emisiju samazināšanai gan, uzlabojot ražošanu, gan pārvaldot pieprasījumu.

No piedāvājuma puses pētījumā ir identificētas vairākas metodes: izvēlēties akumulatoru ķīmijas ar mazāku enerģijas patēriņu materiālu ražošanā, uzlabot energoefektivitāti visā ražošanas procesā un paplašināt pārstrādi, lai atgrieztu materiālus ar mazāku enerģijas patēriņu nekā ieguve. Šie uzlabojumi kopumā varētu samazināt katra akumulatora oglekļa pēdu par 34 procentiem līdz 2050. gadam, novēršot 3,5 līdz 4,7 miljardus tonnu CO2 emisiju no 2024. līdz 2050. gadam.

Svarīgi ir arī tas, ka pētnieki uzsver, ka pieprasījuma pārvaldības stratēģijas var radīt vēl lielāku emisiju samazinājumu, izvairoties no nepieciešamības ražot tik daudz akumulatoru. Pagarinot EV akumulatoru kalpošanas laiku, lai tas atbilstu pašam transportlīdzeklim, varētu samazināt akumulatoru pieprasījumu par 29 procentiem. Kontrolējot tendenci uz lielākas ietilpības akumulatoriem, ko virza patērētāju vēlme pēc lielāka nobraucamā attāluma un lielākiem transportlīdzekļiem, varētu papildus samazināt pieprasījumu vēl par 23 procentiem, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm.

Citi pieprasījuma samazinājumi varētu rasties plašākas kopbraukšanas pakalpojumu izmantošanas rezultātā, kas varētu samazināt akumulatoru vajadzības par gandrīz 10 procentiem, kā arī atkārtoti izmantojot nolietotos EV akumulatorus stacionārajai enerģijas uzglabāšanai, kas veicinātu aptuveni 8 procentu samazinājumu. Apvienojot šos pieprasījuma samazināšanas pasākumus, tie varētu novērst 6 līdz 7,2 miljardus tonnu CO2 emisiju no 2024. līdz 2050. gadam, pārsniedzot ražošanas uzlabojumu radīto ieguvumu.

Lai gan akumulatoru ražošana pašlaik veido nelielu daļu no globālajām emisijām — tiek lēsts, ka 2025. gadā fosilā kurināmā CO2 emisijas sasniedz 38 miljardus tonnu — visaptverošām nulles izmešu stratēģijām jārisina arī šie mazākie izmešu avoti. Pētījums uzsver, ka visefektīvākais veids, kā samazināt ar akumulatoriem saistītās emisijas, ir ražot mazāk akumulatoru, palielinot efektivitāti un inovācijas izmantošanā.

Pūli tīrākas elektroenerģijas ražošanā, tīrākā akumulatoru ražošanā un gudrākā izmantošanā spēlē būtisku lomu. Tomēr galvenais ir fakts, ka akumulators, kas vispār netiek ražots, nodrošina nulles emisijas, padarot pieprasījuma samazināšanu par spēcīgu instrumentu plašākā klimata stratēģijā. Šis secinājums vada holistisku pieeju elektrifikācijai kā klimata risinājumam, apvienojot tehnoloģisko progresu un uzvedības pārmaiņas, lai minimizētu vides ietekmi.

Pētījums publicēts žurnālā One Earth, 2026. gada sējumā, DOI: 10.1016/j.oneear.2026.101863.