Floridas apgabala noņem nelegālas Flock kameras, bet nevēlas izmeklēt īpašniekus

Attēls: Ars Technica · Avots

St. Lucie apgabals Floridā noņēma nelegālas Flock novērošanas kameras, taču atteicās izmeklēt, kas tās uzstādīja, radot bažas par privātumu saistībā ar neskaidru kameras īpašniecību un pieaugošu diskusiju par Flock novērošanas tīklu visā valstī.

St. Lucie apgabalā Floridā amatpersonas atklāja nelegālu uzraudzības kameru grupu, ko ražo uzņēmums Flock, kas nodrošina numuru zīmju atpazīšanas un apkārtējās vides novērošanas tehnoloģijas, ko izmanto tiesībaizsardzības iestādes. Neskatoties uz to, ka apgabals noņēma 12 kameras saskaņā ar apgabala vadlīniju par noņemšanu, apgabala pārstāvji ir paziņojuši, ka neizmeklēs to īpašnieku identitāti, kuri šīs ierīces uzstādīja, pamatojoties uz resursu trūkumu un uzsverot, ka viņu mērķis ir vienīgi noņemt aprīkojumu no publiskajām ielām.

Piecas no šīm kamerām vēlāk piederēja vietējām policijas nodaļām, kamēr septiņas citas pazuda bez īpašnieku norādes. Preses pārstāvis norādīja, ka apjukums saistībā ar atļaujām radās pēc tam, kad pilsētas tiesībaizsardzība izdeva vadlīnijas, kas ļāva vairākām kamerām darboties ar vienu atļauju, kas bija pretrunā ar apgabala noteikumiem, kas prasa individuālu atļauju katrai kamerai. Ne Flock, ne iesaistītās policijas nodaļas nav paskaidrojušas, kas izdeva vai autorizēja šīs vadlīnijas.

Noņemšanas pasākumi sekoja gadiem ilgiem līgumu paplašinājumiem; piemēram, Port St. Lucie policijas nodaļa trīs gadu laikā palielināja savu līgumu ar Flock no 22 000 līdz 470 000 dolāriem, beidzot līgumu gadu pirms noteiktās noņemšanas sākuma. Neskatoties uz līguma izbeigšanu, apgabala amatpersonas nav mēģinājušas izmeklēt pārējo neidentificēto kameru īpašniekus, kas satrauc iedzīvotājus par caurspīdīguma un privātuma trūkumu. Vietējā aktīviste Hanna Galindo, kura ierosināja kameru noņemšanu, izteica bažas par datu ļaunprātīgu izmantošanu un konfidencialitāti.

Flock atbildēja uz jautājumiem, atzīstot, ka ir informēts par kameru īpašniekiem, taču atteicās atklāt detaļas klientu konfidencialitātes dēļ, atstājot kopienas locekļus neskaidrībā par to, kas vāra potenciāli sensitīvus novērošanas datus. Šī neskaidrība atspoguļo plašāku problēmu, ko uzsvēruši neatkarīgi kiberdrošības pētnieki, kuri kartējuši Flock tīklu un atklājuši, ka tā mērogs pārsniedz uzņēmuma aplēses par aptuveni 120 000 kamerām, dažas analīzes norāda uz vairāk nekā 214 000 ierīču visā valstī.

Privātuma aizstāvji uzsver, ka plašā Flock kameru izvietošana rada pilsoņu brīvību bažas, jo kopienas var tikt novērotas bez atbilstošas uzraudzības vai sabiedrības piekrišanas. Amerikas Pilsoņu Brīvību savienība ir sniegusi resursus, lai palīdzētu iedzīvotājiem pretošanās šādai novērošanai, uzsverot pārredzamības trūkumu un potenciālo datu ļaunprātīgas izmantošanas risku no šīm ierīcēm.

Sabiedrisko diskusiju vēl vairāk apgrūtina Flock izpilddirektora Gereta Lenglija atraidījums pret nacionālajām protestām pret kamerām, skaidrojot tās kā mākslīgu sociālo mediju aktivitāti, ko veicina ārējie dalībnieki. Šī nostāja ir asā pretrunā ar kopienu iniciatīvām, kas pieprasa atbildību un stingrāku regulējumu novērošanas tehnoloģijām.

Kopsavilkumā St. Lucie apgabala nevēlēšanās izmeklēt vai noskaidrot nelegālo Flock kameru izcelsmi ilustrē ilgstošās spriedzes starp sabiedrības drošības iniciatīvām, tehnoloģiskās novērošanas paplašināšanos un pilsoņu tiesībām uz privātumu un pārredzamību. Šis incidents uzsver nepieciešamību pēc skaidrākas politikas un atklātas komunikācijas par novērošanas infrastruktūras izvietošanu un pārvaldību kopienās visā Amerikas Savienotajās Valstīs.