Eiropas Panarktikas kabelis savienos ES ar Grenlandi, apejot ASV

Attēls: Ars Technica · Avots

Eiropas Savienība plāno Panarktikas kabeli, kas tieši savienos Eiropu ar Grenlandi, un nākotnē varētu tikt pagarināts uz Kanādu, Japānu un Dienvidkoreju, apejot ASV ģeopolitisko spriedzi dēļ. Tas ir daļa no ES jaunās Arktikas stratēģijas, lai nodrošinātu izturīgu interneta infrastruktūru.

2026. gada oktobrī Eiropas Savienība atklāja plānus Panarktikas kabelim, zemūdens interneta kabelim, kas pirmo reizi tieši savienos Eiropu ar Grenlandi. Šis projekts ir vērsts uz droša un suverēna kabeļa savienojuma izveidi, kas nav atkarīgs no Amerikas Savienotajām Valstīm, ar iespējamu turpmāku paplašināšanos uz Kanādu un vēlāk uz Japānu un Dienvidkoreju.

Panarktikas kabelis atbilst ES Arktikas stratēģijai, kas izklāstīta Eiropas Komisijas 2026. gada 20. oktobra paziņojumā. Stratēģija uzsver noturīga zemūdens kabeļu tīkla izveidi, lai uzlabotu savienojamību ar Grenlandi un potenciāli sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm kā Kanāda. Šis jauns maršruts ir paredzēts, lai samazinātu atkarību no tradicionālajām interneta ceļām, īpaši no intensīvi izmantotajiem kabeļiem, kas ved caur Sarkano jūru, kuri kļuvuši arvien neaizsargātāki reģionālo konflikti dēļ, tostarp Jemenas karā.

Šis projekts atspoguļo mainīgās ģeopolitiskās tendences, it īpaši sarežģītās attiecības starp ASV un tās Eiropas un Kanādas sabiedrotajiem tirdzniecības strīdu un atšķirīgām pieejām globālajiem konfliktiem dēļ. Neskatoties uz 2026. gada trīspusēju līgumu starp ASV, Grenlandi un Dāniju, kas palielināja ASV militāro klātbūtni Grenlandē, vienlaikus saglabājot tās autonomiju, Eiropa virza kabeļu maršrutus, kas apej ASV teritoriju.

Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi un pētniecības organizācijas sadarbojās ar Grenlandes telekomunikāciju operatoru 2025. gadā, lai izstrādātu Panarktikas kabeli, kas kopš tā laika ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības Connecting Europe Facility Digital programmas, tostarp 119 miljonu dolāru investīciju Grenlandes drošas digitālās savienojamības uzlabošanai.

Lai arī ambiciozie plāni paredz pagarināt kabeli caur Arktikas ūdeņiem uz Āziju, tas prasīs pārvarēt loģistikas izaicinājumus, piemēram, ledlaužu atbalstu izvietošanai un uzturēšanai sarežģītos apstākļos. Iepriekšējie priekšlikumi, piemēram, Arctic Connect kabelis pa Krievijas Arktikas piekrasti, tika pārtraukti ģeopolitisko spriedžu dēļ saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Drošības apsvērumi arī motivē šo iniciatīvu. Neseni incidenti, tostarp aizdomas par sabotāžu, ko izraisījuši ar Krieviju un Ķīnu saistīti kuģi, ir bojājuši zemūdens kabeļus stratēģiskos ūdeņos, piemēram, Baltijas un Klusā okeāna reģionos, uzrādot ievainojamības. NATO sadursmes ar Krievijas zemūdens kuģiem Norvēģijas tuvumā un ziņas par Ķīnas pētniecības kuģiem, kas darbojas pie svarīgiem kabeļiem, pastiprina šos riskus. Tāpēc ES plāno izveidot Arktikas kabeļu centru zemūdens infrastruktūras uzraudzībai un aizsardzībai, kā arī izmantot viedās tehnoloģijas agrīnai draudu brīdināšanai.

Šī Arktikas savienojamības stratēģija iezīmē būtisku pavērsienu, jo ģeopolitika arvien vairāk ietekmē globālas interneta infrastruktūras plānošanu. Panarktikas kabelis atspoguļo Eiropas apņēmību nodrošināt uzticamus sakaru kanālus starpstrīdīgā starptautiskā vidē, garantējot piekļuvi globālajiem tīkliem caur uzticamiem partneriem.