Universāla savienojamība APAC var radīt 230 miljardu dolāru ekonomikas pieaugumu līdz 2030. gadam

Attēls: Illustrative image · ASDFGH · Public domain · Avots

Jauns pētījums rāda, ka Āzijas un Klusā okeāna reģiona (APAC) savienojamības plaisa šobrīd ir saistīta ar lietošanas šķēršļiem, nevis pārklājumu, kur galvenie faktori ir ierīču izmaksas un digitālās prasmes. Šo plaisu aizvēršana varētu pievienot ekonomikai 230 miljardus dolāru un paātrināt sociālo attīstību.

Daudzu gadu garumā mobilo tīklu pārklājuma paplašināšana tika uzskatīta par galveno risinājumu digitālās plaisas pārvarēšanai Āzijas un Klusā okeāna reģionā (APAC). Tomēr GSMA Intelligence un Āzijas Attīstības banka (ADB) kopīgi veiktā nesenā pētījumā atklāta paradigma maiņa.

Attīstības APAC, kurā dzīvo 4,3 miljardi cilvēku jeb vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, mobilā interneta lietošana sasniedz 71%, kas ir aptuveni 3,1 miljards lietotāju. Būtiski, ka 1,1 miljards cilvēku dzīvo 4G tīkla teritorijā, bet joprojām nav tiešsaistē, savukārt tikai 100 miljoniem vispār nav mobilo platjoslas pārklājuma. Tas liecina, ka savienojamības plaisas rodas ne tik daudz no infrastruktūras trūkuma, cik no šķēršļiem jēgpilnai interneta lietošanai.

Pētījums identificē interneta iespējotu ierīču pieejamību un digitālās prasmes vai kompetenci kā galvenos mobilā interneta pieņemšanas šķēršļus. Sākuma līmeņa ierīces izmaksas pārsniedz 60% no mēneša ienākumiem nabadzīgāko 40% vidū — vairāk nekā trīs reizes to, kas tiek uzskatīts par pieejamu. Uzticības un drošības jautājumi, tostarp bažas par krāpšanu un krāpniecību, papildus kavē lietošanu, uzsverot vajadzību pēc drošiem un vietēji pieejamiem digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt pastāv arī nevienlīdzība; sievietes izmanto mobilo internetu par 12% mazāk nekā vīrieši, un lauku iedzīvotāji atpaliek par 25% no pilsētas lietotājiem, un šie šķēršļi ir vēl izteiktāki Daudzās Dienvidāzijas un Klusā okeāna salu daļās.

Šie šķēršļi tieši ietekmē sociālo un ekonomisko dzīvi. Katram bezsaistes cilvēkam ir ierobežota piekļuve svarīgiem pakalpojumiem un ekonomiskajām iespējām. Ziņojums prognozē, ka mobilo savienojamības plaisas aizvēršana līdz 2030. gadam varētu pievienot attīstības APAC ekonomikai aptuveni 230 miljardus dolāru. Papildus IKP pieaugumam universāla savienojamība tiek prognozēta kā veicināt nabadzības mazināšanu, izglītību, veselības aprūpes pieejamību, finanšu iekļaušanu, katastrofu noturību un vides ilgtspējību.

Šīs digitālās plaisas risināšanai nepieciešamas koordinētas politikas reformas un investīcijas vairāk nekā 316 miljardu dolāru apmērā, privātajam sektoram gatavojoties ieguldīt 132 miljardus dolāru, savukārt atlikušais 184 miljardu dolāru investīciju deficīts galvenokārt nepieciešams ierīču pieejamības un digitālo prasmju attīstības uzlabošanai. Tas liecina, ka neinfrastruktūras faktori, piemēram, finansēšanas mehānismi, nodokļu reformas, universālo pakalpojumu fonda pielāgojumi un digitālo prasmju programmas, ir būtiskie turpmākie soļi. Šādi pasākumi ne tikai tieši risina pieņemšanas šķēršļus, bet arī veicina papildu privātās investīcijas.

Turpmāk attīstības APAC valdības prioritāri īsteno digitālās transformācijas stratēģijas, uzsverot mākslīgo intelektu un digitālo publisko infrastruktūru. Tomēr šie sasniegumi būtībā ir atkarīgi no pieejamas, uzticamas un iekļaujošas savienojamības. Sasniedzot 98% 4G pārklājumu, reģions stāv uz stabilas digitālās iekļaušanas pamata. Izšķirošā problēma ir nodrošināt, lai ikviens varētu jēgpilni piekļūt un gūt labumu no šīs infrastruktūras.

Kopsavilkumā lietošanas plaisas aizvēršana — nevis tikai pārklājuma paplašināšana — būs definējošais digitālās iekļaušanas izaicinājums APAC nākamajā desmitgadē. Veiksmīga pieejamības, prasmju, uzticības un atbilstības jautājumu risināšana var atslēgt lielu ekonomisko un sabiedrisko labumu, vienlaikus novēršot nevienlīdzības pieaugumu, ieviešot jaunas tehnoloģijas.